Definīcija:Valodu saime, kas izplatīta Eiropā, Āzijā, kā arī citās pasaules daļās un ko veido indiešu, irāņu, slāvu, baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, čigānu valodu grupas, grieķu, albāņu un armēņu valoda, kā arī vairākas mirušu valodu — hetu, tohāru — grupas. Indoeiropiešu valodas sākotnēji pārsvarā ir fleksīvas valodas ar bagātu formu sistēmu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007