Definīcija:Latīņu raksta veids, kam raksturīgi burti ar stūrainām, asām, lauztām formām. Gotiskais raksts izveidojies 10. gs. Itālijā, izplatījies Rietumeiropā un Ziemeļeiropā. Galvenie tā paveidi ir tekstūra, gotiskais apaļraksts, Švābahas raksts, fraktūra. Latvijā visplašāk pazīstamais tā paveids ir fraktūra. Mūsdienās vairs nelieto. Paraugi:
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007