Definīcija:Relatīvi norobežota dabiska vai cilvēka veidota teritorija, ko apdzīvo noteikts dzīvnieku, augu, sēņu un mikroorganismu sugu kopums. Dabiski biotopi ir, piemēram, smilšaina pludmale, mežainas jūrmalas kāpas, ezers, sauss virsājs, mitra pļava, neskarts augstais purvs, smilšakmens atsegums, ozolu mežs. Tūristiem pievilcīgākas ir tās teritorijas, kur novērojama liela biotopu dažādība.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENbiotope
LVbiotops
RUбиотоп
DEBiotop
Muzeoloģijas terminu vārdnīca — R., Latvijas Muzeju asociācija, 1997
Definīcija:Ort,an dem Organismen siedeln oder siedeln koennen ;im engeren Sinne der von einer charakteristischen Lebensgemeinschaft meist artverschiedener Organismen bewohnte,eng begrenzte Lebensraum
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini
52 VIDE
ENbiotope
LVbiotops
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini