Definīcija:Kompetences veids, kas ietver zināšanas par vizuālajiem elementiem – krāsu, formu, līniju, faktūru, rakstu, telpu un kompozīciju – un prasmi tos izmantot saziņā. Vizuālo kompetenci raksturo spēja analizēt, interpretēt, radīt un, izmantojot dažādus medijus, nodot ideju, ziņu, nozīmi. Tā izpaužas lietpratīgā attieksmē, lietojot un novērtējot vizuālos elementus. Vizuālā kompetence tiek attīstīta visās mācību jomās, bet jo īpaši mācību jomā kultūras izpratnei un pašizpausmei mākslā, kā arī saskarsmē ar dažādiem vizuālajiem medijiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca