Definīcija:Mācību paņēmienu kopums, ko izmanto, lai izskaidrotu un palīdzētu skolēniem apgūt mācību priekšmeta saturā ietvertos objektīvi zinātniskos faktus, jēdzienus un terminus, kā arī attiecīgās zinātnes nozares teorētiskās pamatnostādnes. Teorētiskās mācību metodes pretstats ir praktiskā mācību metode.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca