Definīcija:Ģeogrāfiski noteikta platība, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu. Šādas teritorijas tiek izveidotas, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību, nodrošinātu zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību un saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas. Piemēram, biosfēras rezervāti, nacionālie parki, dabas rezervāti, dabas parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENspecially protected nature territory
LVīpaši aizsargājamo dabas objektu teritorija
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini
56 LAUKSAIMNIECĪBA
ENspecial area of conservation; specially protected nature territory
LVīpaši aizsargājama dabas teritorija
DEbesonderes Schutzgebiet
FRzone spéciale de conservation
Definīcija:Site designated according to the habitats directive. Special area of conservation means a site of Community importance designated by the Member States through a statutory, administrative and/or contractual act where the necessary conservation measures are applied for the maintenance or restoration, at a favourable conservation status, of the natural habitats and/or the populations of the species for which the site is designated
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini
56 LAUKSAIMNIECĪBA
ENspecially protected nature territory
LVĪpaši aizsargājama dabas teritorija
Definīcija:Areas of particular natural sensitivity, wetlands of international significance, micro-reserves, the protective coastal zone of the Baltic Sea and the Gulf of Riga, protective zones of surface water bodies.
VVC izstrādātie ģeogrāfijas un vēstures termini
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENspecially protected nature territory
LVīpaši aizsargājama dabas teritorija
VVC izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini