Definīcija:Viena no mācību metodēm, ar kuru strādājot, tiek izmantoti mācību paņēmieni, piemēram, mutvārdos vai rakstveidā veicami uzdevumi – apvilkt, pasvītrot, grupēt, salīdzināt u. tml. –, laboratorijas darbi, kādas problēmas izpētes darbs pēc iepriekš izvēlētā vai dotā plāna, konkrēta mācību priekšmeta programmā paredzēto prasmju apguve aktīvā darbībā. Pretstats praktiskajai mācību metodei ir teorētiskā mācību metode.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca