Definīcija:Pētniecības procesā institucionāli iesaistītie dalībnieki, nepieciešamā infrastruktūra un resursi, kā arī to savstarpējā mijiedarbība un pārvaldības mehānismi. Pētniecības un attīstības sistēma ir virzīta 1) uz jaunu zināšanu radīšanu, pētniecībā balstītas izglītības nodrošināšanu un pētniecības izcilības sekmēšanu; 2) uz starptautisko un starpnozaru mobilitātes veicināšanu un sadarbības tīklu paplašināšanu; 3) uz augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, īpaši tādās jomās kā digitalizācija, industriālā transformācija un pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku; 4) uz jaunu tehnoloģiju attīstību inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai un sabiedrībai aktuālu izaicinājumu risināšanai, piemēram, sabiedrības veselības uzlabošanai un stiprināšanai, nevienlīdzības mazināšanai, drošas un kvalitatīvas dzīves vides veidošanai; 5) uz pētniecības un inovāciju kapacitātes attīstību uzņēmējdarbības produktivitātes paaugstināšanai un publiskās pārvaldes procesu efektivitātes uzlabošanu, piemēram, Latvijas reģionu līdzsvarotai attīstībai.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca