Definīcija:Valodas pētīšanas instrumentālā metode, ar kuru var konstatēt skaņas artikulācijas veidu un vietu, kā arī noteikt, kuri runas orgāni piedalās artikulācijā. Ir palatogrammu, odontogrammu, rentgenogrammu, kinofotogrammu, elektrogrammu un citas fizioloģiskās jeb somatiskās metodes.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007