Definīcija:Palīdzība personai, ja tā pati nav spējīga sevi nodrošināt vai pārvarēt sadzīves grūtības un ja tā nesaņem palīdzību ne no viena cita. Šādai personai ir tiesības uz personisku un materiālu palīdzību, un valstij, pašvaldībai ir pienākums to sniegt. Galvenie Δ veidi ir: sociālā aprūpe, materiālā palīdzība un sociālā rehabilitācija.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000