Definīcija:Ražošana, kurā tiek izmantota iekārtu izvietošanas metode, sagrupējot tās pēc vienveidīguma principa, piem., metālapstrādē tiek izveidotas šādas darbnīcas: frēzētava, virpotava, ēvelētava u. c. Δ metodi parasti lieto individuālā un sēriju ražošanā, kur atsevišķiem izstrādājumu veidiem var būt atšķirīga tehnoloģija un darba operāciju izpildes secība.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000