Definīcija:Pamatnoteikums, kas īstenojas darbībā, situācijā, indivīdiem un grupām ietekmējoties citam no cita. Savstarpējās atkarības princips ir vērojams darbībā, piemēram, semināra efektīvai norisei ir nepieciešams, lai students atnāktu uz to sagatavojies, iepriekš izlasot, iegūstot informāciju, veidojot pierakstus utt.; ja students atnāk nesagatavojies, docētājs nevar pilnvērtīgi īstenot seminārā iecerēto.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca