Definīcija:analīzes metode, pēc kuras zināms gāzes daudzums vispirms tiek izlaists cauri šķīdumam, kur noteikts gāzes komponents vai komponentu grupa tiek selektīvi absorbēti, pēc tam absorbētais(-ie) analīts šķīdumā tiek noteikts(-i) ar potenciometrisko titrēšanu