Definīcija:Sabiedrisko normu, principu un noteikumu kopums, kas nosaka cilvēka izturēšanos pret sevi, sabiedrību, vidi. Morāle ietver sabiedrības viedokli par labo, pareizo, pieņemamo, atbalstāmo, kas virza motivāciju uz labvēlību, pienākumu, cieņu, tikumību u. tml. Morāles normu izpratne var būt atšķirīga dažādos laikos, vietās, sabiedrībās un kopienās. Pretrunīgu morāles vērtību gadījumā vai pārmaiņu posmā indivīds veido savu individuālo viedokli, spriedumu, attieksmi. Izglītības procesā tiek ievērota attiecīgajā sabiedrībā pastāvošā morāle. Morāles normu neievērošana var novest pie pašcieņas zaudējuma, kauna, sirdsapziņas pārmetumiem, mazvērtības kompleksa, kā arī pie sabiedrības vai kopienas nosodījuma, kas var izpausties kā izolācija, ignorēšana, atstumšana, izsmiešana.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENmorality; virtue
LVtikumība
RUмораль; нравственность
DESittlichkeit; Tugendhaftigkeit
FRvertu; moralité
Definīcija:Īpašība, kas izpaužas attieksmē pret morāli. Ar tikumību saprot cilvēka rīcības un izturēšanās atbilstību sabiedrībā pastāvošajām normām, principiem, noteikumiem. Nereti tikumība tiek saistīta ar uzskatiem par ģimeni, laulību, partnerattiecībām, dzimumattiecībām, kā arī ar attieksmi pret reliģiskiem jautājumiem, tad tikumību dēvē arī par šķīstību.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca