Definīcija:1. Valsts, uzņēmuma, iestādes vai fiziskas personas izņēmuma tiesības veikt noteiktu saimniecisku vai citu darbību kādā jomā, nozarē. 2. Tirgus forma — stāvoklis kādu preču vai pakalpojumu tirgū, ja tajā ir vai nu tikai viens preču piedāvātājs, vai arī viens preču pircējs, kuram ir iespēja noteikt preču cenu, tirgus noteikumus un saņemt lielāku peļņu. Δ rodas ražošanas un pakalpojumu koncentrēšanās rezultātā. Tīrā veidā Δ praktiski nepastāv (sk. tīrais monopols). Ir dažādas Δ formas (piem., uzņēmējsabiedrība, korporācija) un Δ apvienības (piem., kartelis, trests, koncerns, konsorcijs).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENmonopoly
LVmonopols
Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca — R., Jāņa sēta, 1997.
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENmonopoly
LVmonopols
Definīcija:Situācija tirgū, kurā nav konkurences un darbojas tikai viens piegādātājs (monopolists), kas ir noteicējs attiecīgajā tirgus jomā. Šī situācija atbilst dominējoša stāvokļa būtībai. Monopola gadījumā produktivitāte parasti ir zemāka un cenas augstākas nekā konkurences apstākļos. Monopolistam var rasties iespēja gūt virspeļņu, t.i., peļņu, kas pārsniedz vidējo kapitāla rentabilitāti. Līdzīgu situāciju pieprasījuma gadījumā, pastāvot tikai vienam pircējam, sauc par monopsonu. Eurodicautom
Sk. arī: natural monopoly; state monopoly; public sector monopoly
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004
10 Eiropas Savienība
ENmonopoly
LVmonopoluzņēmums
DEMonopolbetrieb
FRmonopole
VVC izstrādātie transporta, infrastruktūras un sakaru termini