Definīcija:Viena no izglītības standartā noteiktajām mācību jomām – secīgi izkārtots matemātikas mācību saturs no klases līdz 1 klasei. Apgūstot matemātikas mācību jomas priekšmetus pamatizglītības pakāpē, skolēna mērķis ir iegūt rēķinpratību un spēt visās mācību jomās, arī reālā kontekstā jēgpilni lietot matemātikas instrumentus, veikt aprēķinus, apstrādāt datus, izmantot zināšanas par figūru īpašībām, saskatīt sakarības starp lielumiem, spriest un matemātiski modelēt, bet problēmsituācijās prast izvēlēties atbilstošu pieeju vai paņēmienu, apzināties pierādījuma nepieciešamību un veidot pamatotus spriedumus. Savukārt, apgūstot matemātikas mācību jomas priekšmetus vispārējās vidējās izglītības pakāpē, mērķis ir spēt kvantitatīvi aprakstīt un izzināt apkārtējo pasauli, lietot apgūtos algoritmus, matemātisko modelēšanu u. c. matemātikai raksturīgus paņēmienus dažādos kontekstos, spriest induktīvi un deduktīvi, izmantot tehnoloģiju priekšrocības, veidojot risinājumus, skaidrot savu darbību un tās rezultātu, raksturot savai izaugsmei un turpmākajai izglītībai nozīmīgāko, kas iegūts matemātiskās darbības pieredzē.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca