Definīcija:Izglītības apguves veids, kas nosaka mācību metožu un mācību organizācijas formu izvēli, lai veicinātu skolēna dabisko attīstību. Skolēncentrētā mācību procesā skolēns piedalās mācību mērķu un uzdevumu izvirzīšanā, mācību satura un metožu izvēlē, kā arī veic paškontroli un pašvērtējumu. Skolotājam ir palīga, konsultanta, padomdevēja loma. Tas prasa augstu skolotāja pedagoģisko meistarību un skolēna individuālās attīstības likumsakarību pārzināšanu. Skolēncentrētās pieejas ieguvumi ir augstāks skolēnu atbildības līmenis par savu mācīšanos, pašdisciplinētības attīstība, piederīguma izjūtas stiprināšanās.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca