Definīcija:Uzmanības veids, ko nosaka apzināta izvēle pievērsties konkrētam objektam ar noteiktu mērķi. Saņemot uzdevumu, uzmanība tiek koncentrēta, virzīta un noturēta līdz uzdevuma izpildei, piemēram, teksta izlasīšanai, dzejoļa iegaumēšanai, alfabēta apguvei. Tīšā uzmanība saistās ar zināmu piepūli, it īpaši, ja uzdevums nešķiet interesants. Tīšā uzmanība ir trenējama, lai attīstītos darbaspējas, kam nepieciešama noturīga uzmanība.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca