Definīcija:Mācīšanās veids, kurā zināšanas, prasmes un attieksmi indivīds iegūst, pašam to neapzinoties. Piemēram, mācoties staigāt, bērns netiešā veidā iepazīst šķēršļus, savukārt dzimto valodu bērns klausoties un atdarinot netieši apgūst dabiskā vidē. Mācību procesā, apgūstot konkrētu mācību saturu, skolēns netiešā veidā mācās ievērot arī uzvedības normas, darba kultūru u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca