Definīcija: Ārpus savas valsts citas valsts teritoriālajā jurisdikcijā izdarītā likumpārkāpumā apsūdzētas vai par to notiesātas personas atdošana valstij, kas, būdama tiesīga tiesāt un sodīt attiecīgo personu, pieprasa tās izdošanu. Black's Law Dictionary, 585
Eiropas Savienības terminu vārdnīca. — R., UNDP, 2004