Definīcija:Psihisks stāvoklis, kas saistīts ar emociju veidošanos, aktivitātes palielināšanos, impulsivitāti, spriedzi. Uzbudinājumu var uzskatīt arī par ierosu un reakciju uz kairinājumu. Pozitīvs uzbudinājums var izpausties kā emocionāls pacēlums, iedvesma, vēlme darboties, kaut ko paveikt, sasniegt, kas ir svarīgs aspekts mācībām/studijām un tālākizglītībai.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca