Definīcija:Cilvēka rakstura iezīme, kas izpaužas kā noteiktu standartu pieprasījums attiecībā uz uzdevumu izpildi, darba, pienākumu veikšanu u. tml. Prasīgums var būt arī apzināti iegūta, dzīves laikā izkopta īpašība. Pedagoga darbā ir svarīgi, lai prasīgums būtu adekvāts izglītības guvēju spēju līmenim. Prasīgums var tikt vērsts pret sevi vai citiem cilvēkiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca