Definīcija:Psihes procesu izpausme, kuras centrā ir cilvēka paštēls, – pašapziņas un pašcieņas izjūta, izziņas un sajūtu apzināšanās. Izglītības procesā pārāk izteikts ego var būt traucējošs faktors, kas izpaužas kā augstprātība, iedomība, egoisms. Savukārt, ja ego ir pārāk vājš, tas izpaužas kā zema pašapziņa, neuzdrīkstēšanās, kautrība, kas tāpat ir traucējoši. Indivīda darbības produktivitāti nodrošina saprātīgs, veselīgs ego, kad cilvēks apzinās savas spējas un vajadzības, respektējot citu cilvēku vēlmes un vajadzības.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca