Definīcija:Neformālu, situatīvu darbību sistēma, kas izglītības iestādē tiek īstenota paralēli rakstveida apstiprinātajai, oficiālajai mācību programmai. Slēpto mācību saturu veido publiski neizpausti, arī netieši vēstījumi, kuru pamatā ir noteiktā sabiedrībā valdoši uzskati, vērtības, normas u. tml. un kuri pedagoģiskajā procesā tiek apzināti vai neapzināti nodoti skolēniem, piemēram, vēstījums par zināšanām un prasmēm, kas vajadzīgas noteikta sociāla statusa grupai vai dzimumam; vēstījums par to, kā vērtēt cilvēkus, kā uzvesties noteiktā situācijā u. tml.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca