Definīcija:Mācību process, kas tiek organizēts nelielās heterogēnas grupās (līdz 5 dalībniekiem) akadēmisko zināšanu un sociālo prasmju apguvei vai pilnveidei. Grupas dalībnieki ar dažādām spējām, zināšanām un prasmēm māca cits citu un mācās cits no cita. Kooperatīvajās mācībās tiek akcentēti ne vien mācību mērķi, bet arī starppersonu attiecības, cieņa pret grupas biedriem un komandas darbs. Kooperatīvās mācības atšķiras no mācīšanās sadarbojoties ar mazāku dalībnieku patstāvību grupas veidošanā un funkcionēšanā, jo grupu darbu koordinē skolotājs.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca