Definīcija:Vārda leksiskās nozīmes daļa — nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru, piemēram, vārds čučēt izsaka pozitīvu attieksmi un lietojams sarunvalodā, vārds dusēt izsaka pozitīvu attieksmi un lietojams poētiskajā valodā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENconnotational meaning
LVkonotatīvā nozīme
RUконнотативное значение
DEkonnotative Bedeutung
Definīcija:Vārda semantikas stilistisko, emocionāli ekspresīvo un citu denotatīvajā nozīmē neiekļaujamo semantisko elementu kopums.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007