Definīcija:Kompetences veids, kas ietver zināšanas par tekstu un tā lasīšanas nolūku, prasmi izprast, analizēt teksta jēgu, tostarp tajā ietverto informāciju un argumentus, un izmantot to mācībās un saziņā, kā arī pazīt un izskaidrot teksta struktūru, tipu un žanru, kas rezultējas ieinteresētā attieksmē saprast teksta autora vēstījumu, arī zemtekstu. Lasīšanas kompetencei ir izšķirīga nozīme izglītības procesā un dzīvē, jo tā palīdz pilnveidoties sev aktuālajās dzīves jomās un piedalīties sabiedrības dzīvē.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca