Definīcija:Tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā. Latviešu literārajā valodā augsta mēles pacēluma patskaņi ir: i, ī [i], u, ū [u].
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007