Definīcija:Vadības teorijas ideju un atziņu kopums to attīstības sākumposmā. Δ lika pamatus mūsdienu vadības teorijām. Par Δ pamatlicēju var uzskatīt 19. gs. otrās puses un 20. gs. sākuma franču inženieri A. Fajolu, kas savā darbā “Mācība par vadību” formulējis sekmīgas ražošanas vadīšanas principus, un tie ir: darba dalīšana, autoritāte, atbildība, disciplīna, vienvadība vadīšanā, kā arī dodot pavēles, personīgo interešu pakļaušana kopīgām interesēm, samaksa par darbu, vadības centralizēšana, hierarhija, kārtība, taisnīgums, darbinieku stabilitāte, personāla interešu kopība. Šie A. Fajola izstrādātie principi nav zaudējuši savu nozīmi arī mūsdienās.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000