Definīcija:Bilingvisma veids, kad indivīds spēj vienlīdz labi runāt, saprast, lasīt un rakstīt divās valodās neatkarīgi no sociālās jomas un konteksta. Absolūtais bilingvisms var attīstīties situācijā, kad indivīdam jau no bērnības ir divas dzimtās valodas vai arī gadījumos, kad otra valoda tiek apgūta, dzīvojot valstī, kur runā citā valodā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca