Definīcija:Aizsargājamā teritorija, kuru apsaimnieko galvenokārt zinātnes un pirmatnējās dabas aizsardzības mērķiem.
Šādiem objektiem raksturīgas īpašas ekosistēmas, īpatnības vai/un tādas floras un faunas sugas, kurām ir zinātniska vērtība valsts līmenī, vai arī objekts pārstāv noteiktam dabiskajam areālam raksturīgās īpatnības. Lielāko tiesu tās ir jūtīgas ekosistēmas vai dzīvības formas, vietas ar ļoti nozīmīgu bioloģisko vai ģeoloģisko daudzveidību, vai arī tām iievērojama nozīme ģenētisko resursu saglabāšanā. Parasti šādi objekti ir slēgti plašai sabiedrībai. Dabiskie procesi notiek bez tiešas cilvēka iejaukšanās, objektu neizmanto tūrismam un rekreācijai. Ekoloģiskie procesi var saistīties ar tādām dabiskām norisēm, kas izmaina ekosistēmu vai objekta fizikāli ģeogrāfiskās īpatnības, kā dabiskie ugunsgrēki, dabiskā sukcesija, kaitēkļu savairošanās, slimību uzliesmojumi, vētras, zemestrīces un tamlīdzīgi faktori, bet katrā ziņā izslēdzot cilvēka darbības radītos traucējumus
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini