Definīcija:Process, kurā notiek indivīda priekšstatu un uzskatu pārveide, ko izraisa šaubas, jo jaunā pieredze ir pretrunā ar iepriekšējo. Lai šādā situācijā veidotu jaunu izpratni, svarīga ir kritiskā domāšana, kritiskā refleksija un sociālā validācija. Transformatīva mācīšanās balstās uz konstruktīvismu, kas indivīdam paver iespēju rekonstruēt personisko skatpunktu, mainīt izziņas perspektīvu par pasaules redzējumu un mijiedarbību ar to. Transformatīvas mācīšanās teorijas pamatlicējs ir Džeks Mezirovs (Jack Mezirow, 1923–2014).
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca