Definīcija:Indivīda paša radīta nošķirtība (galvenokārt fiziska) no sabiedrības. Tas notiek dažādu iemeslu dēļ, piemēram, indivīdam ir kustību traucējumi vai runas defekts; indivīds nespēj integrēties sabiedrībā savu reliģisko uzskatu vai nepietiekamu sociālo prasmju dēļ. Mācību procesā ir svarīgi pamanīt indivīda izolēšanos no klasesbiedriem, draugiem u. tml. un sniegt viņam nepieciešamo palīdzību.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca