FRcompétence sociale et communicative; compétence socio-communicative
Definīcija:Kompetences veids, kas ietver zināšanas par efektīvu saskarsmi, par konfliktu risināšanu, prasmi tos analizēt, sadarboties ar apkārtējiem, darboties komandā, sniegt konstruktīvu kritiku un risināt konfliktsituācijas, sociālajā mijiedarbībā izprotot saziņas nozīmi un atvērtību attieksmē.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
Definīcija:Māka ievērot sociālajām normām atbilstīgu uzvedību un mērķtiecīgi iesaistīties sociālajās situācijās, savstarpējās attiecības ar citiem. Starp svarīgākajām sociālajām prasmēm minamas tādas kā empātija pret citu cilvēku emocijām, prasme sadarboties, prasme skaidri un precīzi izteikties mutvārdos un rakstveidā, prasme paust pozitīvu attieksmi un cieņu pret sadarbības partneriem neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai sociālā stāvokļa sabiedrībā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca