Definīcija:Baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām. Runāta 1. gt. – 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados. Zemgaļu valodai, domājams, bijusi raksturīga, piemēram, anaptikse pēc tautosillabiskajiem . un l. Zemgaļu valodas pēdas redzamas latviešu valodas vidus dialekta zemgaliskajās izloksnēs. Iespējams, ka uz zemgaļu valodas pamata veidojusies latviešu valoda (saskaņā ar citu uzskatu latviešu valoda veidojusies uz latgaļu valodas pamata).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007