Definīcija:Valodas, kurās morfēmas apvienojas vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums; arī gramatiskās nozīmes izsaka nevis atsevišķs vārds, bet šis kopums. Pie inkorporējošajām valodām pieder vairākas paleoaziātu (čukču, korjaku, nivhu), indiāņu (irokēzu, dakotu, acteku) valodas un basku valoda.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007