Definīcija:Nācijas pastāvēšanas gaitā tapusi kultūra, kuru pieņem un atzīst vairums tās pārstāvju. Izglītības procesā, iepazīstot nacionālo kultūru, indivīds izzina nācijas vēsturē nozīmīgus notikumus, mūsdienu un vēsturiskās kultūras vērtības tēlotājmākslā, literatūrā, mūzikā u. c., iepazīst tautas tradīcijas un folkloru, pakāpeniski izprotot nācijas vērtības un vajadzību to saglabāšanā un pārmantošanā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca