Definīcija:1. Informācijas zinātnes daļa, kas nodarbojas ar tādām uzdevumu risināšanas metodēm, kurām trūkst formālu algoritmu (darbības valodas saprašana, tās apgūšana, teorēmu piedāvājums, attēlu pazīšana). 2. Datorprogrammas spēja pildīt funkcijas, kas parasti asociējas ar cilvēka intelektuālo darbību (datu analīze, lēmumu pieņemšana u. c.).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000