Definīcija:Sistematizētu paņēmienu kopums, ko izmanto mācību satura apguvei, virzoties no atsevišķā, piemēram, fakta, gadījuma, piemēra, uz vispārīgiem secinājumiem, kas var būt pamats likuma, definīcijas, aksiomas, hipotēzes formulējumam. Induktīvās metodes pretstats ir deduktīvā metode.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca