Definīcija:Materiāls vai izstrādājums, kurā iepako produktus, lai pasargātu tos no apkārtējās vides iedarbības (masas zudumiem, notraipīšanas, mehāniskās bojāšanās, gāzu un ūdens tvaiku absorbcijas, kaitēkļu, baktēriju u. tml. bojājumiem). Iepakojums produktiem piešķir noteiktu veidu un formu ērtākai to uzglabāšanai, transportēšanai un realizēšanai. Iepakojumu gatavo no koka, metāla, stikla, plastmasas, kartona, papīra, auduma un dažādiem citiem materiāliem.
Sk. arī tara
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
28 Sociālie jautājumi
ENpackage
LVtara
RUтара
DEdie Verpackung
Definīcija:Materiāls vai trauks, ko izmanto produktu (preces) iesaiņošanai, lai to varētu uzglabāt un transportēt. Pārtikas uzglabāšanai un transportēšanai visbiežāk izmanto dažādas formas un izmēra kartona, plastmasas kastes vai kārbas, stikla vai polimēra pudeles un burkas.
Sk. arī iepakojums, iesaiņojums
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008