Definīcija:Valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārdi, teikumi u. tml.), kas ir tieši pirms un aiz kādas valodas vienības. ◊ fonētiskā apkaime; sintaktiskā apkaime
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENenvironment
LVvide
RUсреда
DEUmfeld; Umgebung; Umwelt; Milieu
FRenvironnement; milieu; ambiance; cadre
Definīcija:Cilvēka, sabiedrības un visas pasaules eksistences apstākļu kopums. Cilvēks un sabiedrība veidojas, pastāv un attīstās mijiedarbībā ar vidi, kas ir gan dabas, gan cilvēku radīta. Vidi var iedalīt 1) pēc vides komponentiem, piemēram, fiziskā, psiholoģiskā un sociālā vide; 2) pēc cilvēku darbības veida, piemēram, akadēmiskā, studiju, pedagoģiskā, e-mācību vide; 3) pēc aptvertās teritorijas, piemēram, makrovide un mikrovide; 4) pēc telpas, piemēram, reālā un virtuālā vide; 5) pēc vides apstākļu raksturojuma, piemēram, labvēlīga un nelabvēlīga vide.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca