Definīcija:Pieeja pētījuma problēmas risināšanai, kurai raksturīga dažādu zinātnes disciplīnu un/vai nozaru mijiedarbība, pārkāpjot to tradicionālās robežas, t. i., dažādu zināšanu un pētniecības metožu integrācija, kā arī partnerība starp zinātnisko kopienu un praktiķiem. Transdisciplinaritātes rezultātā tiek radītas teorētiskas, metodoloģiskas un praktiskas inovācijas holistiskai pētniecības problēmu risināšanai.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca