Definīcija:Izteikuma daļa, kas ir ziņojuma sākumpunkts un pauž informāciju par ziņojuma priekšmetu, piemēram, Grāmata ir uz galda. Tēma visbiežāk izsaka jau zināmo informāciju, kam piesaista jauno informāciju, un teikumos ar tiešo vārdu kārtu tēma vienmēr atrodas sākumā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
Definīcija:Ideja, jautājums, kas caurvij sarunu, mākslas darbu, konferenci, publikāciju kopu u. tml. Tēmas sašaurinājumu līdz konkrētam fokusam sauc par tematu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENtheme
LVtemats
RUтема; предмет обсуждения
DEThema
FRthème; sujet
Definīcija:Kāda mācību/studiju darba, sanāksmes, pasākuma u. tml. pamatidejas formulējums, arī jautājums, par ko mērķtiecīgi runā vai raksta. Tematu, kas sadalīts un izvērsts vairākos saturiski saistītos virzienos un aspektos, sauc par tēmu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca