Definīcija:Uz literārās valodas normām balstīts kodificētais valodas variants.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENstandard language; literary language
LVliterārā valoda
RUлитературный язык
DESchriftsprache; Standardsprache
Definīcija:Visai tautai kopīgs polifunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā, ir sabiedriski atzīts un ko runas un rakstu formā apzināti izkopj un veido valodas meistari un normē valodas speciālisti. Literārā valoda nodrošina sazināšanos starp dažādu dialektu runātājiem, tai ir galvenā loma oficiālajā lietojumā un saskarē ar citām valodām. ◊ literārās valodas normas
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENliterary language
LVliterārā valoda
RUлитературный язык; нормированный язык
DEHochsprache; Standardsprache
FRlangue littéraire; langue standard
Definīcija:Apzināti izkopts un normēts valodas paveids mutvārdu un rakstveida formā, ko lieto oficiālajā saziņā. Literārā valoda vieno dažādu konkrētās valodas reģionālo un sociālo variantu runātājus. Literārās valodas prasmes prioritāri tiek apgūtas skolā. Literāro valodu izmanto profesionālajā darbībā, lietišķajā saskarē, izglītībā, zinātnē, publicistikā un daiļliteratūrā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca