Definīcija:Valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un kam ir noteikts juridiskais statuss, saskaņā ar kuru tā valstī tiek izmantota tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un veic visas sabiedriskās funkcijas, sekmējot sabiedrības integrāciju. Parasti valsts valoda ir tās nācijas valoda, kas izveidojusi valsti vai ir vadošā valstī. Retāk valstī ir vairākas valsts valodas. ◊ valsts valodas likums
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
32 Izglītība un sakari
ENstate language
LVvalsts valoda
RUгосударственный язык
DEStaatssprache
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
ENstate language; official language
LVvalsts valoda
RUгосударственный язык
DEStaatssprache; Amtssprache
FRlangue nationale; langue officielle
Definīcija:Valoda, kas ar likumu ir pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un konkrētajā valstī ieņem augstāko pozīciju valodu hierarhijā. Valsts valodas juridiskais statuss ir oficiāli nostiprināts valsts dokumentos. Latvijā latviešu valodas valsts valodas statuss ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmē. Valsts valoda tiek lietota valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, kā arī citās iestādēs un organizācijās, izglītības u. c. darbības jomās.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca