Definīcija:Īpašība, kas izpaužas attieksmē pret morāli. Ar tikumību saprot cilvēka rīcības un izturēšanās atbilstību sabiedrībā pastāvošajām normām, principiem, noteikumiem. Nereti tikumība tiek saistīta ar uzskatiem par ģimeni, laulību, partnerattiecībām, dzimumattiecībām, kā arī ar attieksmi pret reliģiskiem jautājumiem, tad tikumību dēvē arī par šķīstību.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca