Definīcija:Indivīda māka mērķtiecīgi plānot un vadīt savu mācīšanos konkrētu zināšanu un prasmju apguvei vai pilnveidei, attieksmes veidošanai un mācīšanās rezultāta pašvērtēšanai. Mācīšanās prasme ir komplicēta, tā ietver arī prasmi iekārtot mācīšanās vietu, plānot savu dienas režīmu, paaugstināt motivāciju mācīties un pašpārliecību, veicināt koncentrēšanās spējas un vingrināt atmiņu, kā arī izkopt prasmi pārvarēt spriedzi. Mācīšanās prasme ir atkarīga arī no mācīšanas prasmes.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENeducability; learning capacity
LVmācāmība
RUобучаемость; способность к учебе
DELernfähigkeit; Lernkapazität
FRaptitude à l’apprentissage
Definīcija:Pakāpe, kādā cilvēks spēj uztvert, apjēgt un iegaumēt mācību informāciju. Mācāmība izpaužas kā gatavība mācīties, prasme un iemaņas to darīt patstāvīgi vai ar cita palīdzību un/vai atbalsta pasākumiem. Mācāmību ietekmē domāšanas spēja, uztveres un atmiņas īpatnības, arī mācību priekšmeta piemērotība konkrētajam indivīdam.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca