Definīcija:Materiālās un garīgās vērtības, kas ir vēsturiski sasniegtas ar cilvēku pūlēm, lai uzlabotu dzīvi, izkoptu un izteiktu sevi kādos objektīvos veidojumos, dzīves organizēšanā un darbībā. Jēdzienu Δ lieto, lai apzīmētu kādu noteiktu laikmetu (piem., antīkā Δ, maiju Δ), cilvēku uzvedību un garīgo dzīvi (piem., dvēseles Δ, uzskatu Δ), sasniegumus kādā garīgās (valodas, tradīciju u. c. Δ) vai materiālās darbības jomā, piem., ekonomikā: darba kultūra, ražošanas kultūra, uzņēmējdarbības kultūra, vadības kultūra.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
16 Ekonomika
LVapmežojums; kultūra
RUкультура
DEKultur
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
36 Zinātne
ENculture
LVkultūra
RUкультура
DEKultur
FRculture
Definīcija:Atbilstība iepriekš noteiktām normām, attīstības, pilnības pakāpe, piemēram, kultūra izpaužas kā pieklājības normām raksturīga izturēšanās, runa un uzvedība, kā augsts sabiedrības morāles līmenis u. tml.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENculture
LVkultūra
RUкультура
DEKultur
FRculture
Definīcija:Cilvēces radīto materiālu un nemateriālo fenomenu kopums, kam tiek piešķirta subjektīva un/vai sociāla jēga, arī vērtība noteikta laikmeta un vides kontekstā. Noteiktas kultūras apguve ir saistīta ar indivīda identitātes veidošanos, socializāciju, vērtīborientāciju.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcrop
LVkultūraugs
DEKulturpflanze; Kultur
FRculture
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini