Definīcija:Cilvēka spēja būt radošam. Radošums izpaužas gan kā oriģinalitāte, novatorisms un elastīgums, gan kā ierosme, iztēle un izdoma, radot jaunas idejas, atziņas, risinājumus, pieejas, tēlus, formas, virzienus, darbus, vērtības – garīgas un materiālas. Radošums ir ne tikai izglītības procesa mērķis, bet arī tā komponents.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca