Definīcija:Process, kura rezultātā notiek dažādu organizāciju, sistēmu, tostarp normatīvo aktu, struktūrvienību vai telpu apvienošana, lai radītu vienotu, efektīvu veselumu kopīgai resursu izmantošanai. Izglītībā konsolidācija izpaužas, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādi iekļaujot pamatskolā, apvienojot divas vai vairākas vidējās izglītības iestādes vai augstākās izglītības institūcijas. Latvijā konsolidācijas procesi izglītībā pārsvarā notiek skolēnu skaita samazināšanās dēļ, kā arī resursu, piemēram, sporta infrastruktūras, laboratoriju u. tml. efektīvai koplietošanai.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca